piekampt
pìekampt, vollschnappen (tr.): p. pilnu muti. Refl. -tiês,
1) sich (saufend) anfüllen:
viņš tâ piekampās alus, ka netika vairs mājās Janš.;
2) sich anfassen an:
viņš man piekampās pie svārkiem.
Avots: ME III, 255
1) sich (saufend) anfüllen:
viņš tâ piekampās alus, ka netika vairs mājās Janš.;
2) sich anfassen an:
viņš man piekampās pie svārkiem.
Avots: ME III, 255