pìeklabinât,

1) anklopfen
Spr.;

2) dazwischen klopfen od. klappern:
klabatas, ar kuo pieklabināt pie lielās mūzikas klāt R. Sk. I, 25.

Avots: ME III, 257

pìeklabinât,

1): piegāja pie durviem, pieklabināja FBR. VIII, 94.

Avots: EH II, 254