pieklundzēt

pìeklundzêt,

1) "?": p. krūzi ar alu Salmn. un zelt. kal. 1893, 31;

2) sich vollsaufen:
guovis tâ pieklundzējušas, ka tām pacē̦lušies tukšumi Alt-Rahden.

Avots: ME III, 258