Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piekul' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piekul' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

piekulbāt

‡ pìekulbât N.-Peb., zur Genüge saufen: guovs nevar vien ūdens p.

Avots: EH II, 256

piekulčināt

pìekul̃činât, - piekul̃t, hinzuklopfen, -rühren: kad klecene vāruot ir par šķidru, tad piekulčina miltus klāt, lai paliek biezāka Ahs.

Avots: ME III, 261

piekulināt

pìekulinât, dazu schütteln und quirlen: p. zirgam miltus pie ūdens silē Bauske.

Avots: ME III, 261

piekulksta

‡ piẽkul̂ksta 2 Dunika, ein Brett, auf das man den Flachs beim Schwingen legt.

Avots: EH II, 256

piekulstīt

pìekulstît, viel (Flachs) schwingend reinigen: p. ve̦se̦lu puõdu linu.

Avots: ME III, 261

piekult

pìekul̃t,

2): (viel) ausdreschen:
vai daudz piekūlāt? Orellen u. a. Refl. -tiês,

1): auch Dunika; vai būs vȩlns piekūlies (sc.: man)? Tdz. 40811. (bȩ̄rnu) uzlūkuot, ka nepiekuļas pie ūdens vai uguns Janš. Dzimtene V, 446; ‡

2) zur Genüge od. viel für sich ausdreschen:
p. rudzu Kaltenbr. ȩsuot jau ar piekūlušies, — ne˙kur kur bērt Orellen.

Avots: EH II, 256

piekult

pìekul̃t,

1) zu-, hinzuschlagen, -klopfen:
var arī vēl vienu uolu piekult klāt Konv. 1 1538;

2) vollschlagen, -klopfen, -dreschen.
Refl. -tiês, mühsam zu etwas gelangen, sich zu jemand schlagen Mag. XIII, 2, 60: es pēdīgi pie viņiem piekūluos (= pievienuojuos pulktī) Serben.

Avots: ME III, 261

Šķirkļa skaidrojumā (2)