pìelìekt, beugen: pieliec galvu pie pavārnīcas! LP. I, 5. viņa sēdēja,galvu pieliekusi Saul. III, 69. Refl. -tiês,

1) = pieliekt: galvu pieliecies viņš skatās Jaunības dzeja 20;

2) sich bücken:
viņš pieliecies pie lielā dīķa dzert LP. IV, 213. pieliekties... un nuoņemt katru akmentiņu viņiem nuo ceļa A. XX, 307.

Avots: ME III, 268, 269

pìelìekt,

1): meitu māte dȩ̄lu mātei ni galviņas nepielieca Tdz. 46906. lietus pieliecis rudzus Ramkau; ‡

2) in grosser Menge
lìekt Oknist: p. daudz luoku, stīpu, spieķu. Refl. -tiês,

2): piezalieču, pazavēru, voi ir jauna tautas meita Tdz. 45167.

Avots: EH II, 259