pielīkt

‡ II pielĩkt Frauenb., = pìelīgt II: meitas pielīka kulstītus linus, saimnieces pielĩka ruokas darbu dzīvāt līdz ziemassvȩ̄tkiem.

Avots: EH II, 259


pielīkt

pìelìkt (dazu eine III p. prs. pielīc Pas. III, 115), pìelìktiês, sich krümmen, sich bücken, beugen: viņš pielīka un ielīda atkal būdā Stari I, 228. vecis pielīcis ņēma malkas klēpi Krišs Laksts 2. Gaisiņš pielīkās, nuoplūca smilgu J. R. V, 64. nevaru piesalīkt BW. 34668.

Avots: ME III, 268


pielīkt

pìelìkt: viņš staigā pielīcis Oknist. Refl. -tiês: šī ravēja pielīkusēs Sonnaxt.

Avots: EH II, 259