piemērīt

pìemẽrît, anpassen: vīra tēvam kre̦klu šuvu, pie stumbura piemērīju BW. 7402.

Avots: ME III, 272


piemērīt

pìemẽrît, ‡ Refl. -ties, unversehens zugemessen werden: piemērījies drusciņ gaŗāks gabals, nekâ gribēju Saikava.

Avots: EH II, 261