piemejspiemejs, ein Rest von Heu, der von einem Haufen übrigbleibt Bergm. n. U., ein Rest Heu, der nicht in die Kuje eingeht L.; wohl zu piemiet.Avots: ME III, 271
piemejspiemejs, ‡2) "?": izvȩlkat... nuo devītās sȩ̄tas puosmas piemeju (od. zu einem nom. *piemeja?)! Pas. XV, 198 (aus Rönnen).Avots: EH II, 261