piemeta‡ piemȩta "?": velc, bāleņ, (mātes austu) linu krȩklu, bez piemȩtu mugurā! duos tev sava ļaudaveņa ai lielām piemȩtām Tdz. 39891 (ähnlich 43041 und FBR. X, 37 aus Zvirgzdine).Avots: EH II, 261