pienaglot

pìenagluôt, annageln: katrs stabs savā vietā kâ pienagluots B. Vēstn. Juris paliek kâ pienagluots stāvuot Purap. Kkt. 152. mēs viņu pienagluosim pie atklātības kauna staba! MWM. X, 179. tā bij pie krusta pienagluota MWM. VI, 271.

Avots: ME III, 275