piepaisīt
pìepàisît,
1) noch dazu schwingen resp. brechen (Flachs):
p. vēl drusku klāt Bers.;
2) ein gewisses Quantum (Flachs od. Hanf) schwingend resp. brechend erlangen:
piepaisīt pilnu puõdu kaņe̦pāju.
Avots: ME III, 277
1) noch dazu schwingen resp. brechen (Flachs):
p. vēl drusku klāt Bers.;
2) ein gewisses Quantum (Flachs od. Hanf) schwingend resp. brechend erlangen:
piepaisīt pilnu puõdu kaņe̦pāju.
Avots: ME III, 277