piepalīgs

pìepalĩgs,

1) der Helfende, Aushelfende:
tā sieva dažreiz bij piepalīgs saimniecei Vēr. I, 1452;

2) die Beihilfe, Aushilfe:
visas mājas suoli ķēķī un kūtī viņa viena pati apkuopa ar ganu piepalīgu Vīt. 8.

Avots: ME III, 278


piepalīgs

pìepalĩgs,

1): inspektuora p. Austriņš Raksti V, 92;

2): viens mācītājs gājis piepalīgam mūsu mācītājam Seyershof. nuo... bȩ̄rniem... nevar... sagaidīt ne˙kāda piepalīga Azand. 51.

Avots: EH II, 264