piepeņķēt

I piepeņķêt, bepissen VL., Biet. n. U., beschmieren U.

Avots: ME III, 278


piepeņķēt

II pìepeņķêt, schlecht anbinden: es meitiņu piepeņ,ķē̦ju pie priedītes, pie eglītes; kamē̦r jūdzu kumeliņu, jau meitiņa gabalā BW. 13397.

Avots: ME III, 278