pìepḕrt,

1) durchprügeln;

2) klatschend etwas haften machen:
lai ... peŗ savus niekus cik gribē̦damas, ... kur ne˙kā nav, tur viņas ne˙kā nepiepērs Janš. Dzimtene V, 432.

Avots: ME III, 279

pìepḕrt,

1): "krietni sapērt" Kaltenbr.: viņš šķendējas kâ traks un beigās piedȩvām vēl mani piepeŗ Jauns. Neskaties saulē 165.

Avots: EH II, 265