pìepil̃t,

1) grösser werden, sich anfüllen:
auguons piepilis Ronneb. vâtis jau piepilst St.;

2) = piepilēt 2: spannis jau piepilis Bauske.

Avots: ME III, 279

pìepil̃t,

1): lai piepila dziļas upes Kaltenbr. n. FBR. XVII, 75;

2): auch (mit il̂ ² ) Dunika; ‡

3) "uzplūst" (mit il̃) Dunika: ielejš jau ir piepīlis ("= pļavas un ledus pārklājies ar ūdens kārtiņu").

Avots: EH II, 265