pìeslīgt,

1) sich mit Einstürzendem füllen Annenburg,
Kreuzb.: vietām bija dūņu piesliguši (Dond., Wandsen) gŗāvji, pa kuŗiem tikai drusciņ sūcās ūdens Jauns.;

2) sich anlehnen, sich anschmiegen Libau, Ronneb., Lennew.: viņa galva lē̦ni pieslīga meitenei pie ceļiem.

Avots: ME III, 292

pìeslīgt,

1): ȩzȩrs pieslīdzis ar dūņām Sauken.

Avots: EH II, 271