pieslīkt

pìeslìkt,

1) = pieslīgt 1: mārks ar zemēm pieslīcis Warkl.;

2) ganz durch nässt werden:
kuoks pieslīcis ar ūdeni Kreuzb., N.-Peb.

Avots: ME III, 292


pieslīkt

pìeslìkt,

1): tas (scil.: grāvis) bij vēl vairāk pieslīcis, jau gan˙drīz pilns līdz malām Jauns. J. un v. 233.

Avots: EH II, 271