piestāvēt
pìestãvêt,
1) zur Genüge stehen:
nāc, māsiņa, sēd aiz galda, nu sēd tavi bāleliņi! gan pie duru piestāvēsi, kad aizies bāleliņi BW. 19165;
2) (zu jem. od. etw.) passen:
(svārks) tai piestāv vare̦ni Janš. Apsk. v. J. 1903; S. 486. piestāv (Var.: piede̦r, piedien) pieši pie zābaka BW. 12216 var. (guosniņas) kuoši piestāvēja tautu dē̦la laidarā 16472 var. nepiestāv tev, brālīti, kas pie tavu sānu sēd; kad sē̦dē̦tu mūs[u] māsiņa, tā tev koši piestāvē̦tu RKr. XVI, 131;
3) = aizstāvēt, verteidigen: meitē̦nam jau tâ diezgan grūti iet, un nepiestāvē̦tu es viņu, tad tās viņu nuoņe̦mtu pa˙visam par izsmieklu U. b. 104, 6;
4) lange stehend hervorbringen:
par ziemu vērsis piestāvēja lielu gubu mē̦slu Pas. I, 247.
Avots: ME III, 297
1) zur Genüge stehen:
nāc, māsiņa, sēd aiz galda, nu sēd tavi bāleliņi! gan pie duru piestāvēsi, kad aizies bāleliņi BW. 19165;
2) (zu jem. od. etw.) passen:
(svārks) tai piestāv vare̦ni Janš. Apsk. v. J. 1903; S. 486. piestāv (Var.: piede̦r, piedien) pieši pie zābaka BW. 12216 var. (guosniņas) kuoši piestāvēja tautu dē̦la laidarā 16472 var. nepiestāv tev, brālīti, kas pie tavu sānu sēd; kad sē̦dē̦tu mūs[u] māsiņa, tā tev koši piestāvē̦tu RKr. XVI, 131;
3) = aizstāvēt, verteidigen: meitē̦nam jau tâ diezgan grūti iet, un nepiestāvē̦tu es viņu, tad tās viņu nuoņe̦mtu pa˙visam par izsmieklu U. b. 104, 6;
4) lange stehend hervorbringen:
par ziemu vērsis piestāvēja lielu gubu mē̦slu Pas. I, 247.
Avots: ME III, 297