pìevel̂t, tr.,

1) heran-, hinzuwälzen, -rollen:
pieveliet lielus akmiņus priekš alas durvīm! Josuus 10, 18;

2) anrollen, anwalzen:
apsē̦tuo vasaras labību beidzuot pieveļ ar veļamuo Mesoten. mākslīgi panāk zemes nuogulšanuos, ar bluķi zemi pieveļuot Konv. ² 390;

3) wälzend, rollend anfüllen:
pievelt pagalmu pilnu ar akmeņiem. Refl. -tiês, heran-, hinzurollen (intr.), sich hinzuwälzen.

Avots: ME III, 309

pìevel̂t,

2): zeme vēl jāpieveļ ar skrituļu rulli Frauenb.;

4) verfilzen:
viņa nedrīksteja p. savus kupluos matus, - kas tad tuos vairs varȩ̄tu izsukāt Jauns. Raksti III, 54. kušete pievȩlta... suņa spalvām A. Upītis Sm. lapa 244; ‡

5) zur Genüge od. in grösserer Menge wälzen:
šis pievēlis kalnus un pieracis ȩzȩrus Pas. XIII, 122; ‡

6) niederstürzen (tr.; ?):
es ruoceņas jiem nedevu, kab jie maņa nepievȩltu Tdz. 41311 (oder zu pìevil̂t 1 ?).

Avots: EH II, 278