pievērt
pìevẽrt,
1) anmachen, zumachen, anlehnen:
pievērt durvis, luogu. ruozes e̦ze̦rā pievē̦rušas savas ziedu lapiņas JR. V, 95. viņa uzpampušās acis caur snaudā piesē̦rtiem vākiem spīd kâ cepļa atspīdums Vēr. I, 1406;
2) daran-, hinzureihen:
pievērt vienu zīli pie uotras;
3) annähen
U. Refl. -tiês, sich schliessen, angelehnt werden (von einer Tür, einem Fenster).
Avots: ME III, 310
1) anmachen, zumachen, anlehnen:
pievērt durvis, luogu. ruozes e̦ze̦rā pievē̦rušas savas ziedu lapiņas JR. V, 95. viņa uzpampušās acis caur snaudā piesē̦rtiem vākiem spīd kâ cepļa atspīdums Vēr. I, 1406;
2) daran-, hinzureihen:
pievērt vienu zīli pie uotras;
3) annähen
U. Refl. -tiês, sich schliessen, angelehnt werden (von einer Tür, einem Fenster).
Avots: ME III, 310