pìevir̂t, intr., anbrennen (beim Kochen) : pieviris virums LP. V, 135. jāmaisa katls, lai nepieve̦rd biezputra Janš. Dzimtene ² III, 294. katls jau pieviris, ist schon angesotten Für. I (unter katls ). Subst. pievirums, Zutat zu einer Speise B. Vēstn.

Avots: ME III, 311

pìevir̂t, ‡

2) siedend sich vollsaugen
Dunika: rāciņi pieviruši ar kuo rūgtu; ‡

3) in grosser Menge kochen (tr.):
pajēme, pievira zirņu Pas. X, 239. pievira ēst XI, 216. es pieviru sviklu putr[a]s Tdz. 46739, 1 (ähnlich: 56874). pievȩrd visaidu... ēdienu Pas. IX, 180.

Avots: EH II, 279