pìešaũt,

1) zur Genüge, zum Überfluss schiessen
Spr.;

2) schnell hinzutun, hinzusetzen (auch beim Sprechen):
pie... piena piešāvu vēl stuopu ūdens Blaum. nāves zâles, kuŗas tās duomā baznīcā ejuot tai piešaut pie de̦guna JK. V, 108. kapteinis piešauj pa reizēm tādus vārdus MWM. VIII, 465. "es izdzeršu!" piešāva Zariņš MWM. VII, 849;

3) (hin und wieder ein wenig) schlagen:
piešaut (ar stibiņu) brūnajam jājuot LP. III, 107. Refl. -tiês,

1) anbinden, sich (an jem.) dranmachen
Spr.;

2) beim Hineinschieben in den Ofen zusammengeraten und zusammenkleben (intr., vom Brot):
ja maize piešaujas, tad jaunie daudz mīlināšuoties Etn. II, 61.

Avots: ME III, 300

pìtešaũt,

2): es pirmīt piešāvu [duru] šāvȩklu (ich verriegelte die Tür)
Apsk. 1903, S. 97. p. (schnell und für eine kurze Zeit aufsetzen) pannu virs uguns Frauenb. stangas... gals ir ar bulti piešauts ("?") pie... uosām Pēt. Av. III, 172; ‡

4) vollstecken
Dunika: p. pilnu krāsni maizes (cepšanai). Refl. -tiês,

1): puisis piešāvies pie meitas (zum Geschlechtsakt)
Frauenb. ‡ Subst. piešàvums ² Erlaa, = piešāve.

Avots: EH II, 275