Paplašinātā meklēšana

piga, ‡

2) "ein sehr kleiner Gegenstand (verächtl.)"
Siuxt: kas tagad par maisiem - pigas!

Avots: EH II, 230

piga, eine Feige, die man zum Spotte zeigt U.: Sprw. iebāz ruoku kulē, rādi kungam pigu! meitām pigu parādīšu BW. 824. pilskungs grūda vagaram pigas de̦gunā De̦glavs Vecais pilskungs I I9. vīrs, kâ laba vīra piga, sagt man von einem kurzgewachsenen Menschen Etn. IV, 78. Zunächst wohl aus wruss. figa.

Avots: ME III, 212

‡ pigarece Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231, = pigarica.

Avots: EH II, 230

pigarica: eine Speise. (ln versüsstes Wasser gebröckeltes Grobbrot) Brigadere Dievs, daba, darbs 90.

Avots: EH II, 230

pigarica Jakobshof, pigrica Schibbenhof, eine aus Wasser, Zucker und saurem Brot bereitete Speise Naud. n. Etn. I, 41, Grünh.; bal̃tā pigarica, in kalte Milch eingebröckeltes Brot Grünh., me̦lnā pigarica, Brot mit Zucker in kaltem Wasser od. Tee Grünh.; (übertragen) eine nicht schmackhafte Speise Tadaiken.

Avots: ME III, 212

I spiga: "sitamais" Kegeln; "rīkste, klūga" Lasd., Prl.: tuos (= tauriņus) gaiņādama ar mazu spidziņu, kad tie taisījās nuomesties uz...lapām MWM. VIII, 590.

Avots: EH II, 550

I spiga Selsau, = stiba, nūja Brucken n. Etn. I, 89, ein Peitschenstiel Dond., eine Rute ohne Äste Linden (in Kurl.), Smilten, Bers., Sessw.: dabūsi ar spigu! Zu spaiguļi.

Avots: ME III, 994

II spiga U., = spiegs, Spion: spigās iet L., auf Kundschaft ausgehen; spigas stellēt L., die erste Anfrage um eine Braut tun lassen.

Avots: ME III, 994

III spiga: visi (man) pakaļ spigas rāda Tdz. 42640. kad tu vēl tuo de̦guonu re̦dzē̦tu: tâ kâ mana s. St. Pas. un st. (1789), S. 259.

Avots: EH II, 550

III spiga, piga, eine Feige, die man zum Spotte zeigt: spigu rādīt; (s)pigu grūst de̦gunā U., (spigu) Lautb. Ind. u. Arija 23. Vgl. piga.

Avots: ME III, 994

IV spiga: eine Art Fisch (ähnlich einem Neunauge, aber kleiner; schmackhaft; im Schlamm sich aufhaltend) Sonnaxt; spigas Lng. 270, Schmerlinge.

Avots: EH II, 550

IV spiga, ein Schmerling LD. n. U., ein Piezker Kokn. n. U., eine Art Wassertier Ekengraf. Etwa zu li. spiẽgti (in Dusetos, LChr. 387,30) "laibu, augštu balsu šaukti" (und le. spiegt "pfeifen"?)? Zur Bed. vgl. pĩkste I.

Avots: ME III, 994

V spiga: "cūkas gurna gabals ar asti" (für die apsējības) Ceļi VIII, 223 (aus Warkl.), Borchow, Lubn.

Avots: EH II, 550

V spiga, der Schwanz eines Schwelnes Bikava, Dricē̦ni, Warkl.

Avots: ME III, 994

VI spiga: "stabules pūšamais gals, pie kuŗa atruodas skanuošā mēlīte" Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH II, 550

VI spiga, eine kleine stabule Kl.; zu spiga I? Oder zu spiga IV?

Avots: ME III, 994

‡ VII spiga "kas spiedz": neaiztiec tās spigas! viņa tūliņ sāk spiegt PV.; ein kleines weinerliches Mädchen Pilda.

Avots: EH II, 550

‡ VIII spiga Jaun. Ziņas 1938, № 150, Schimpfname für einen Menschen, der keine Haltung ("stāja") hat.

Avots: EH II, 550

I špiga: auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 655

I špiga Gr.-Buschhof, Wessen, = spiga III.

Avots: ME IV, 101

II špiga, = spiga II (?): baznīcniekiem pa˙priekšu jāja aulekšus ar raibi izpītām pātagām plaukšinādami brūtgāna un brūtes brālis, kurus par špigām sauca BW. III, l, S. 58.

Avots: ME IV, 101

III špiga: auch Domopol, Laud., Lennew., Saussen, Schibbenhof, Schönberg; paņēmis cē̦rmūkšļa špigu Pas. XIV, 177.

Avots: EH II, 655

III špiga Adl., AP., Golg., Kokn., Meselau, N.-Schwanb., = spiga I, eine dünne Rute.

Avots: ME IV, 101

‡ IV špiga Sawensee, eine, die abhorcht, was andere sprechen, und es darauf andern erzählt (Spionin). Vgl. spiga II.

Avots: EH II, 655

spigacis Karls. "?": spigacis (jem. mit funkelnden Augen?) raugās caur lazdu krūmu (gemeint ist der Wolf) BW. 29421.

Avots: ME III, 994

špigacis (f. -e), = spigacis: dē̦lu māte špigacīte pa šķirbiņu skatījās BW. 23229 var.

Avots: ME IV, 101

‡ spigactiņa (aus einem Manuskript), ein Eichhörnchen.

Avots: EH II, 550

spigainis Celm., ein Irrlicht.

Avots: ME III, 994

‡ čapste Warkl., = piga">piga: parādīja čapsti un aizgāja.

Avots: EH I, 285

‡ čepste,

1) "piga">piga" Warkl.;

2) ein Büschel, Wisch, eine Handvoll
(kušķis, žūksnis) Nautrēni: naudas č.; kračīt kai āzi aiz čepstes (bārdas): liela matu č.

Avots: EH I, 288

‡ čur̃čuls Schibbenhof, = pigarica">pigarica.

Avots: EH I, 296

grûst -žu, -du, [li. grústi "толочь, толкать"], tr.,

1) stossen:
es tavu ve̦cu māti kambarī malt grūdīšu BW. 15059. strauji te̦k Daugaviņa, dažu grūda dibe̦nā A. XX, 599. saimnieks negribēja jaunākuo meitu rīklē grūst LP. II, 33. pilskungs grūda vagarem pigas de̦gunā Degl.;

2) stossen, stampfen:
grūdeni, piparus, sāli; [kā puostus grūst Etn. II, 74, Kohl zum Säuern in ein Fass legen;]

3) mit Erfolg eine Arbeit bewältigen, beenden, eifrig arbeiten:
kas tad visus darbus gŗaus un grūdīs Janš. vērpiet, meitas, grūdiet meitas. [žīdi šabas grūž U., feiern den Schabbes];

4) intr., eiligst gehen:
grūž taisni pruojām LP. II, 35. grūž abi divi pie saules LP. VI, 1046. Refl. -tiês, sich stossen, sich aufdrängen: negrūžaties man virsū! Latv. [Nebst graûds, graust (s. diese) zu ae. grút "grobes Mehl" u. a., s. Fick Wrtb. III ⁴ , 145 f. u. a.; oder (nach v. Grienberger Wiener SB., Bd. CXLII, Abh. VIII, 142 und Wood IF. XXII, 148) zu ae. crúdan "lrängen", mndl. crūden "dringen, stossen"?]

Avots: ME I, 668

izkàunêt, tr., beschämen, beschimpfen: pārve̦d tādu spigacīti, izkaun [ob nicht zu izkaût?] manu māmulīti BW. 21739. [aus Schrunden]. uz ceļiem, ne citādi par tādu manu izkaunēšanu Blaum.

Kļūdu labojums:
pārve̦d = pārved[u]
ob nicht zu izkaût? = wohl zu izkaût

Avots: ME I, 749

‡ ķepste Warkl., = ikucis 1, piga.

Avots: EH I, 696

picki, in strazdu picki Glūda, = pigarica">pigarica.

Avots: ME III, 212

piduks, = ikucis, piga">piga, dūre Etn. IV, 34: piduku zuobuos grūst Poruk. šis... tikai piduku parādīja Pas. III, 397 aus Druw. Dissimilatorisch aus *piguks?

Avots: ME III, 212

‡ pigričas Siuxt, = pigarica.

Avots: EH II, 230

spaiguļi, Blutfedern (?) U., Ansätze der Federn (mit aĩ) Bauske: baltspālvainām zuosīm balti spaiguļi, me̦lnspalvainām - me̦lni U. Wohl nebst spiga I zu li. speiglys "Hachel, Stache;", ahd. speihha, and. spēca, ae. spáca "Speiche, Strahl", an. spíkr "Nagel", spik "Holzsplitter" u. a., s. Persson Beitr. 408 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 654 f.

Avots: ME III, 981

spidzene, die Federpose Bielenstein Holzb. 405; zu spiga I.

Avots: ME III, 994

spidziņa, = stibiņa: atvēli man ar spidziņu (stibiņu) uz taviem sunīšiem pabārties! LP. IV, 135. Demin. von spiga I.

Avots: ME III, 994

spiguļi "kleine, aalähnliche, im Flussschlamm lebende Fische" (= pīkstuļi I?) Serben; wohl zu spiga IV, s. auch spigulis.

Avots: ME III, 995

I spigulis U., = spīgulis, ein Johanniswürmchen: nakts spigultlis zâle ievērpjas Asp. R. IV, 75; (gew. im Plur.) etwas Glänzendes, glänzender Flitter Mitau, Lennew., Schibbenhof, Bauske, Stenden, Selsau: krelles un dažādus citus spiguļus, kuo Barbei... uzkūra kaklā Janš. Dzimtene ² II, 259. ar pērļu spigulīšiem A. v. J. 1899, S. 194. dieva laukā daudz spiguļu (Rätsel: Sterne) R. m. 1467. Zur Wurzel von spiga IV? Vgl. zur Bed. speng- " glänzen, klingen" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 663.

Avots: ME III, 994

II spigulis, ein kurzes Holzstück Grawendahl; zu spiga I?

Avots: ME III, 994

žaûtrs (unter žautris II 1): auch AP. (mit aû ² ), Liepna: savēra sapalus uz žautra Austriņš Puišk. 221. spiga vel žaûtruos karinē Warkl. n. Ceļi VIII, 223.

Avots: EH II, 817