pilnība

pil˜nĩba, die Fülle; die Vollkommenheit: ve̦cam mantas pilnībā BW. 10072. dzīvuoja visādā pilnībā LP. VI, 989. visur bagātība un pilnība. Vgl. li. pilnỹbė dass.

Avots: ME III, 215


pilnība

pil˜nĩba, ‡

2) ein volles Mass:
šis gribuot ... naudu pārmērīt, vai šim tik e̦suot pilnība ieduota Pas. XII, 118.

Avots: EH XIII, 232