plūkāt
plũkât,
1): spalvu plūkāšanas (gen. s.) Jauns. Raksti IV, 50. negribas plùkāt 2 (verschleissen, tr.)
jaunu uzvalku (ejuot ar tuo pie darba) Kaltenbr.; "plêst pa druskai, drupināt" Bērzgale;
2): satvēra lielu vȩ̄zu un sāka p. (prügeln)
pārzini par mugaru Pas. XII, 263 (aus Makašēni). Refl. -tiês,
1): gaiļi plùkājas 2 Auleja.
Avots: EH II, 304
1): spalvu plūkāšanas (gen. s.) Jauns. Raksti IV, 50. negribas plùkāt 2 (verschleissen, tr.)
jaunu uzvalku (ejuot ar tuo pie darba) Kaltenbr.; "plêst pa druskai, drupināt" Bērzgale;
2): satvēra lielu vȩ̄zu un sāka p. (prügeln)
pārzini par mugaru Pas. XII, 263 (aus Makašēni). Refl. -tiês,
1): gaiļi plùkājas 2 Auleja.
Avots: EH II, 304