plēsīgs

plêsîgs,

1) reissend, wild:
plēsīgi zvē̦ri, putni;

2) habsüchtig, schindendU.

Avots: ME III, 340

plēsīgs

plêsîgs,

1): aukstajuos un plēsīgajuos vējuos Anna Dzilna 188.

Avots: EH II, 293