plīckāt

plīckât, -ãju,

1) plīckât, peitschen
C.; (mit der Peitsche) knallen Warkl;

2) plĩckât saufen
C.: dzeriet. brāļi, plīckājiet ve̦cu miežu alutiņu! tâ plīckāja ("?") kumeliņi ce̦lmuotā līdumā BW. 19604, 1. Vgl. plīskât.

Avots: ME III, 347