Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plaukšķinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plaukšķinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)
noplaukšķināt
‡
nùoplaukšķinât,
1) eine Zeitlang klatschen: dziesmu betdzuot, ar sajūsmu nuoplaukšķināja Janš. Dzimtene III
2 , 325.
uormanis nuoplaũkšķināja ar pātagu Degunen;
2) (mit der Handfläche) eine Weile leicht schlagen: kâ tu mani pērsi, vai tâ˙pat ar ruoku nuoplaukšķināsi, jeb vai ar kuoku duosi? Janš. Dzimtene IV, 320.
Avots: EH II,
75
saplaukšķināt
saplaukšķinât,
intr., stark in die Hände klatschen, applaudieren: priekšnieks sacīja... runu,... par kuo visi saplaukšķināja Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 78. pavē̦rusî durvis un saplaukšķinājusi plaukstās Janš. Dzimtene V, 376. krîetnî saplaukšķinātu plaukstas Janš. Bandavā I, 38.Avots: ME III,
701 Šķirkļa skaidrojumā (3)
plaukšēt
plaũkšêt C.,
plàukšêt 2 Tirs.,
plaukškêt, -u, -ẽju, auch
plaušķêt, -u, -ẽju, plaũkšinât Karls.,
plaukšķinât,1) plaušķināt Bers.,
einen klatschenden, laut schallenden Ton von sich geben (plaũkšêt Dunika),
(in die Hände) klatschen (plaũkšinât Dunika),
patschen: lai tā tava mēle plaukš (Var.:
plaušk) kâ plaukš vāle velējuot! BW. 22676 var.
griezās nu divi pāŗi basām kājām, tâ ka grīda vien plaukšķēja Janš. Dzimtene IV, 10.
plaukšķē̦dami viļņi sita gar tvaikuoņa sāniem Ze̦ltmatis.
putra vārās plaukšē̦dama Tirs. n. RKr. XVII, 73.
brunčiem ap kājām plaukškuot JR. VII, 99. Sprw.:
plaukšķina kâ zivs pa sausu zemi. ruokas plaukšķinât Kaudz. M. 193.
publika visiem spē̦kiem plaukškināja (applaudierte) Alm.
es izdziedu piecas dziesmas, tu tik lūpas plaukšināji BW. 877, 1.
dagla cūka aizgaldē ausis vien plaukškināja BW. 22832 var.
baznīcniekiem pa priekšu jāja aulekšus, ar... pātagām plaukšinādami, brūtgāna un brūtes brālis BW. III, 1, S. 58;
2) plaukšķêt. plaũkšêt PS.,
plàukšêt 2 Tirs. n. RKr. XVII; 73,
plappern, klatschen: kaut tā plaukša neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! BW. 8402, 12 var. Refl.
plaukšêtiês, schallen: vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, plaukšējās BW. 30527.
Zur Interj. plaũkš.Avots: ME III,
325,
326
pļaukšināt
‡
pļàukšinât 2 Auleja "plaukšķinât": p. dubļus; p. uotram par ausi, ohrfeigen.Avots: EH II,
306
plaukšķēt
plaũkšķêt Zögenhof, Widdrisch,
plaukšķinât, plaukšķis, s.
plaukšêt, plaukšis.Avots: ME III,
326