pleizēt
plèizêt 2 , unmässig viel trinken resp. saufen Druw. n. Etn. IV, 165; vgl. piepleisêt; sāk atkal pleizêt (bieži un ilgi lît) N.- Peb.
Avots: ME III, 334
Avots: ME III, 334
pleizēt
plèizêt 2 ,
1): pleizē tuo ūdeni bez jȩ̄gas Druw.; ‡
2) vertun, verschwenden
Vīt.; dȩ̄ls sāk tȩ̄va saraustuo naudu p. ‡ Refl. -tiês, mit einer Flüssigkeit verschwenderisch umgehen; kuo nu tik daudz pleizējies ar tuo ūdeni! aka jau nav vis te˙pat pavārtē Druw. suns, pie putras katla piegājis, pleizējas ("lieliski luok") Vīt.
Avots: EH II, 290
1): pleizē tuo ūdeni bez jȩ̄gas Druw.; ‡
2) vertun, verschwenden
Vīt.; dȩ̄ls sāk tȩ̄va saraustuo naudu p. ‡ Refl. -tiês, mit einer Flüssigkeit verschwenderisch umgehen; kuo nu tik daudz pleizējies ar tuo ūdeni! aka jau nav vis te˙pat pavārtē Druw. suns, pie putras katla piegājis, pleizējas ("lieliski luok") Vīt.
Avots: EH II, 290