plekša

plekša "pļāpa; mele": uz tādas plekšas jau nevar klausīties Wessen.

Avots: ME III, 335

plekša

plekša, ‡

2) ein Mensch mit unsauberen, zerrissenen Kleidern
Wolm. n. BielU.

Avots: EH II, 290