I pliens C., PS., Arrasch, Jürg., plìens ² Kr., pliẽns Wolmarshof, Bauske, Behnen, Selg., Wandsen, Lautb., Gr.-Essern, weisser Ton Infl. n. U.; Kalkstein Bers., Mar., Gr.-Essern; pliens - sarkani - pe̦lē̦ki-zils māls, atruodas ze̦mākās vietās tūliņ zem aramās kārtas, it sevišķi purvuos zem kūdras. pliens ir zeme, kas nelaiž cauri ūdeni Stürzenhof. nevajadzēja tai plienā ne˙maz sēt LP. V, 136. riteņi apķepēja ar plienu Vīt. 68. pliena zeme U., schlechter Ackerboden. Vgl. plienes und pliekns II.

Avots: ME III, 352

I plìens: auch (mit iẽ) Erwalen, Liewen-Bersen, Serbig., Stopiņi ("?"), ("Kalkstein") Stenden, ("etwas Festes") Dobl., Lipsthusen, Pilten, Suhrs, Talsen, ("kluons, kuls") Bersteln, (mit ìe, blauer Lehm) Ramkau; pliena zeme - auch BW. 9763 var., 15166, 4. zirga p. (mit ìe) ir briesmīgi ciets, bet dumburpliens ir irdȩns AP. plìena akmens C. purvi vien, plieni ("?") vien,... nav ne˙vienas āra pļavas BW. 25938, 5 var.

Avots: EH II, 299

II pliens, die Seemöve (?) Gr.-Essern.

Avots: ME III, 352

III pliens (li. pliẽnas), der Stahl: pašam pliena (Var.: plienu, plena [?], dze̦lzu) kalējam nevaid laba zuobentiņa BW. 21318, 9. Zu apr. playnis dass., worüber Trautmann Apr. Spr. 400.

Avots: ME III, 352

III pliens: auch (mit iẽ) PlKur.

Avots: EH II, 299