Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pliens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pliens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

pliens

I pliens C., PS., Arrasch, Jürg., plìens ² Kr., pliẽns Wolmarshof, Bauske, Behnen, Selg., Wandsen, Lautb., Gr.-Essern, weisser Ton Infl. n. U.; Kalkstein Bers., Mar., Gr.-Essern; pliens - sarkani - pe̦lē̦ki-zils māls, atruodas ze̦mākās vietās tūliņ zem aramās kārtas, it sevišķi purvuos zem kūdras. pliens ir zeme, kas nelaiž cauri ūdeni Stürzenhof. nevajadzēja tai plienā ne˙maz sēt LP. V, 136. riteņi apķepēja ar plienu Vīt. 68. pliena zeme U., schlechter Ackerboden. Vgl. plienes und pliekns II.

Avots: ME III, 352

pliens

II pliens, die Seemöve (?) Gr.-Essern.

Avots: ME III, 352

pliens

III pliens (li. pliẽnas), der Stahl: pašam pliena (Var.: plienu, plena [?], dze̦lzu) kalējam nevaid laba zuobentiņa BW. 21318, 9. Zu apr. playnis dass., worüber Trautmann Apr. Spr. 400.

Avots: ME III, 352

uzpliens

‡ uzpliens A.-Schwanb., eine dünne Schicht von pliens I über einer dicken Lehm- od. Sandschicht.

Avots: EH II, 730

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ļekme

‡ ļekme FBR. XIV, 74 "grāvju un mārku dibe̦nā izmircis pliens un glīzds".

Avots: EH I, 770

noplienēt

[II nùoplienêt "sich mit pliens bedecken" Sessw., Dickeln.]

Avots: ME II, 831

pliekns

II pliekns (aus *plietns?), weisser Ton Mag. XX, 3, 215. Nebst plieksts und pliens I zur Wurzel von mir. liath, cymr. llwyd "grau" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 53)?

Avots: ME III, 351

plienes

plienes, pliẽņi Bl., Kandau, platte Kalksteine Selb., U.; Kalkschiefer Autz n. Bielenstein; Schiefersteine Bergm. n. U. - plieņa zeme, Kalkboden: trešajam [preciniekam] tāda paļa: pliena zeme, rāva pļavas BW. 15166, 6. Vgl. pliens I.

Avots: ME III, 351

stindzēt

II stìndzêt ² Festen, Warkl., -ẽju, = stingt: stindzē saltais pliens Duomas l, 1170.

Avots: ME IV, 1070