plikums
plikums (li. plikùmas),
1) die Nacktheit, Blösse, ein entblösster Körperteil:
Sprw. kas nedara pēc likuma, dabū pa plikumu. apsedz savu miesas plikumul Ahs. n. RKr. XVII, 47. kuŗiem tikai bads klētī, plikums mugurā un tukšums vē̦de̦rā MWM. VIIl, 338;
2) die Armut
U.
Avots: ME III, 345
1) die Nacktheit, Blösse, ein entblösster Körperteil:
Sprw. kas nedara pēc likuma, dabū pa plikumu. apsedz savu miesas plikumul Ahs. n. RKr. XVII, 47. kuŗiem tikai bads klētī, plikums mugurā un tukšums vē̦de̦rā MWM. VIIl, 338;
2) die Armut
U.
Avots: ME III, 345