plikums (li. plikùmas),

1) die Nacktheit, Blösse, ein entblösster Körperteil:
Sprw. kas nedara pēc likuma, dabū pa plikumu. apsedz savu miesas plikumul Ahs. n. RKr. XVII, 47. kuŗiem tikai bads klētī, plikums mugurā un tukšums vē̦de̦rā MWM. VIIl, 338;

2) die Armut
U.

Avots: ME III, 345

plikums,

2): iekritām plikumā ca[u]r neražīgiem gadiem Zvirgzdine. vai tad man būtu tāds p. (Kleidermangel),
kad būtu lielāka luone? Frauenb.; ‡

3) ein kahler (grasloser) Weideplatz
Frauenb.: zirgi ātri atspirgst, kad nav jāstāv plikumā.

Avots: EH II, 296