plunčot

pluñčuôt Wandsen, Lautb., (mit un̂ ² ) Bl., plunčât Wid., im Wasser plantschen, pladdern U.; plunčuôt, Eingeweide ausspülen Hug. n. U. Refl. pluñčuôtiês Spiess n. U., pluñčâtiês Līn., Salis, Ruj., Serbigal, plùnčâtiês ² Nerft, plunčâtiês Gold., Sunzel, plätschem, plantschen: tur ir plunčuojušies viļņi Vēr. II, 1363. zuosis un pīles pe̦ld un plunčuojas Lautb. Luomi 126. viens pa samazgām plunčuojuoties LP. VII, 1199. meita priecīgi lēca un plunčuojās dumbrā ar ruokām V, 258.

Avots: ME III, 357