pļuncka
‡ pļuncka,
1) jem., der zu planschen liebt
Grünhof: tu tik tāds p. esi, kas pa ūdeni vien grib pļunckāties;
2) "eine verfaulte Masse"
Frauenb.: ābuoļi sapuvuši pļuñckā.
Avots: EH II, 309
1) jem., der zu planschen liebt
Grünhof: tu tik tāds p. esi, kas pa ūdeni vien grib pļunckāties;
2) "eine verfaulte Masse"
Frauenb.: ābuoļi sapuvuši pļuñckā.
Avots: EH II, 309