Paplašinātā meklēšana

greĩliski: (pluosts) g. mē̦tājās apkārt Dünsb. Od. 67; ‡

2) "kreiliski" Gipken n. FBR. XIII, 72.

Avots: EH I, 403

izjukt,

1): auseinandergehen: pluosts izjūk
Oberl, n. BielU.;

3): neizjuka ne˙kas ar pēršanuos
Pas. V, 393 (aus Usiogen).

Avots: EH I, 452

kaļiņa, eine seichte Stelle im Fluss: pluosts uziet uz kaļiņas (se̦kluma) Etn. IV, 61.

Avots: ME II, 147

II mila: "kārts ar plakani nuotē̦stu galu pluosta stumšanai" (mila) Salis: milu ietiek aci (= pluosta caurumā), lai pluosts turē̦tuos, kad piebrauc Salis; = mìlna I: kur nuomalšu siekam kaudzi, - pūķīt[i]s milas galiņā BW. 8271 (aus Brucken).

Avots: EH I, 813

mirgs,

1) = mir̂dzeklis

3 Spr.: pluosts uz mirgiem viegli saluocījās K. Strahl;

2) der Augenblick
Spr.: [mirgu me̦t (im Augenblick) bij maiss augšā Stelph.];

3) "?": ne mirgu (könnte auch zu einem nom. mirga od. * mirgus gehören) tālāk!

Avots: ME II, 632

nùopludinât, nùoplûdinât, nùoplûdît, tr.,

1) bewässern, überschwemmen:
pļavas.

2) hinflössen:
pluosts... bija jānuopludina lielpilsē̦tā MWM. IX, 792.

Avots: ME II, 832

‡ pàrùoza ² Saikava "pluosts, sielejs". Wohl mit uo aus va, vgl. ‡ pārvaza.

Avots: EH II, 215

pìede̦rums,

1) das Eigentum, die Besitzlichkeit:
sāka dalīt viņu piede̦rumu Krilova pas. 60. viņam visās pilsē̦tās bijuši piede̦rumi LP. VI, 997;

2) das Zubehör:
pluosts un viņa piede̦rumī Etn. IV, 60. nepieciešami dižistabas piede̦rumi Balt. Vēstn.;

3) das Zukommende, sich Schickende, die Pflicht
U.;

4) was man beim Handel sich zubedungen hat
Wellig n. U.

Avots: ME III, 244

‡ plaûsts ² PlKur. "pluosts".

Avots: EH II, 286

plenica,

1): "viena baļķa gaŗuma pluosts" Saikava: sielejā parasti 4-9 plenicas; "īsāku kuoku (ne baļķu) sasèjums pluostuošanai" (von den Flössern auf der Livländischen Aagehört):
viena p. atrāvās nuo gleiņa un uzsēdās uz akmeņiem.

Avots: EH II, 291

plenica Spr., plenice U., plenīce Bielenstein Holzb. 624,.

1) plenîca Lis., plenīce Kreuzb., plenica Riga, Saikava, Golg:, pleņica Zeif. III, 2, 261, mehrere zusammengebundene Balken, die Abteilung eines Düna-Holzflosses, das aus 3-4 Plennizen zu bestehen pflegt
U.: īsākus kuokus sien lūviņās jeb plenicās Etn. IV; 61. pluosts liels - septiņām plenicām, kuŗas - cita aiz citas - viegli staigā uz... ūdens un reizām sagrūžas savā starpā Latv.;

2) plenice, eine flache Lederpeltsche, Plette
Seew. n. U.; plenīca Gr.-Buschhof, plenica Neuenb., Selg.;

3) "?": vienu linu pleniciņu (Var.: trīs... plenecītes) pār pupiem pārstiepusi BW. 20658 var. Aus r. плени́ца "плот лѣсу, плотик; плетеница, плетешок".

Avots: ME III, 336

I pluoksts Für., (mit uô ² ) Schleck n. FBR. VII, 41, pluokste BW. 18448, 2, = pluosts.

Avots: ME III, 364

pluôsts (li. plúostas "Fähre"),

1) das Floss, Holzfloss:
pluostus siet, Flösse herrichten Bielenstein Holzb. 624. pluosts, kas bija jānuopludina lielpilsē̦tā MWM. IX, 892. lai strtīgas un pluostus gre̦mdē̦tu LP. VII, 1312;

2) pluoste BW. 18448, 1, die Fähre, Flossfähre, der Prahm
(Abbild. bei Bielenstein Holzb. 627). Vgl. pluods.

Avots: ME III, 365

‡ plûsts Skaista "pluosts".

Avots: EH II, 305

puõpiêns (unter puõpiêne): auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 23, Iw., Plvv. I, 26, 40, 58, 71, 95: rāvainais p. izbrists Janš. Līgava I, 327. dīķis bij, nu virsū tâ kâ pluosts, tāds p. Iw.

Avots: EH II, 346

puõsms C., Līn., Iw., pùosms ² KL. Kr., auch puosma, ein Demin. puosmītis bei Neik.,

1) puõsma Lautb., eine Abteilung zwischen zwei Endpunkten, z. B. die Zaunschicht zwischen 2 Pfosten
(Lasd.), ein Feld im Paneelwerk, der Halm von einem Knoten bis zum andern ("der Knoten beim Schilf oder Getreidehalm" Mag. XIII, 3, 68), an Pflanzen der Jahrestrieb usw. U.: sē̦tai viens puosms izgāzies Purap. skaties, skauģīti, caur tuoga puosmu! RKr. XVI, 200. es taulās iejādams salauzīju žuoga puosmu BW. 18612. tur nebija žuoga puosma, kur piesiet kumeliņu 25803, 2. viņu nakti gulēju aiz riķu puosma 11563. labības stiebriem jau nuo pirmās puosmas augušas garas vārpas LP. V, 84. pluosts palika par kādu puosmu īsāks DL. mūsu ruoka sastāv nuo diviem lielākiem puosmiem Māc. p. dz. 52. - laika puosms, der Zeitabschnitt: pēdējā stunda pat˙laban aizmirstībā slīkstuošam laika puosmam A. v. J. 1902, S. 1. attīstības puosms, die Entwicklungsphase: ievirzīti jaunā attīstības puosma JR. IV, 228;

2) puosms, eine Abteilung von 10 Zähnen beim Weberkamm
Bielenstein Holzb. 401, Lasd.; eine Gruppe von Weberhefteln Bielenstein Holzb. 405;

3) so viel man zwischen zwei Fingern aus der Kunkel Flachs zieht
U. Zu serb. pȁsmо, čech. pásmo, r. пáсмо "Fitze".

Avots: ME III, 458

sa-ir̃t, intr., sich auf-, lostrennen, zerbröckeln, zergehen, zerfallen: kaut kas paliekas, kas nesairst, nesagŗūst JR. VII, 108. pluosts te saira Kleinb. st. 9. lika ruoku pie sairušās kaŗavīra ce̦pures Ezeriņš Leijerk. II, 8. buŗas sairs, irkļi satrunēs. katra šķira pie viņa zārka redzēja savas sairušās cerības De̦glavs Rīga II, 1, 3,32. nakts sairst sirmuos putekļuos Duomas I, 718.

Avots: ME III, 637

sielejs,

1): "pluosts">pluosts, pārce̦ltuve" (mit ìe ² ) Līvāni; a. s. sieleju "pluostu" Pas. XIII, 268 (aus Domopol): puiši aizgāja sielejuos XV, 167 (aus Domopol; ‡

2) "grosse, aufeinander folgende Regenwolken"
(mit ìe ² ) Līvāni.

Avots: EH II, 494

slīst,

1): auch (mit î ) Warkl.; divas glūnuošas acis slīda pār viņa augumu A. Upītis Kailā dzīvība 41. pa kuŗu (scil.: pluosts) slīdīs nuo zemes iekš ūdeņa L. Av. 1823, No 17.

Avots: EH II, 527

II šmīga "laba pluosta gaita, kur nav ceļā kavēkļu": kad pluosts iet labā šmīgā, tad nevajaga strādāt Brandenburg.

Avots: ME IV, 85

šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt ² (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ ² ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ ² ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst ² vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.

Avots: ME IV, 95

I žàrtavnieks ² Lubn., Saikava, die Stange, die quer über die Balken eines Flosses gelegt wird Bielenstein Holzb. 624, "īpaši kuoki, kuo piestiprina pluosta stūŗuos, pluosts%20nedze%CC%A6nas%20krast%C4%81">lai pluosts nedze̦nas krastā" Mahlup: uz kuoku galiem uzliek kārtis-žartavniekus Etn. IV, 61.

Avots: ME IV, 789