mirgs

mirgs,

1) = mir̂dzeklis

3 Spr.: pluosts uz mirgiem viegli saluocījās K. Strahl;

2) der Augenblick
Spr.: [mirgu me̦t (im Augenblick) bij maiss augšā Stelph.];

3) "?": ne mirgu (könnte auch zu einem nom. mirga od. * mirgus gehören) tālāk!

Avots: ME II, 632


mirgs

mirgs,

1): zivis taisa mir̂gus Saikava. tik i[r] redzēt - aiziet buks kâ m. ("?")! ebenda.

Avots: EH I, 817