plāka, der Block, Klotz Wid.; plàka ² , ein ringsum behauenes Holzstück Mar. n. RKr. XV, 130. Aus r. плáха dass.

Avots: ME III, 328

plāka: ein gespaltenes Brett (luba) Liepna (mit à ² ): agrāk dẽļu nezināja; visur lika plākas.

Avots: EH II, 287