plē̦naîns,

1) plē̦nains N.-Peb., sich in Schichten ablösend
Saul.: bleķis nedrīkst būt plē̦nains, nedz zilgans Konv. ¹ 763;

2) plẽ̦nains "fleckig"
Bauske.

Avots: ME III, 339

plȩ̄naîns, ‡

3) mit Flockasche
(plēnes) bedeckt; plēnaina ("izdȩgusi balta") uogle Irmlau; ‡

4) "?": (nuora) izbeidzās krastu sulīgā zaļumā vai arī plȩ̄nainajā sarkanumā Vanagu ligzda 253.

Avots: EH II, 293