plēnains

plē̦naîns,

1) plē̦nains N.-Peb., sich in Schichten ablösend
Saul.: bleķis nedrīkst būt plē̦nains, nedz zilgans Konv. 1 763;

2) plẽ̦nains "fleckig"
Bauske.

Avots: ME III, 339