Paplašinātā meklēšana

plẽne,

1): auch (mit ẽ) AP., (mit ê) Jürg.; uoglēm ir p. Ziepelhof. uz uoglēm plẽnes Lieven-Bersen, Serbig. mājas nuodega nuo dzirkstelēm un plènēm ² Linden in Kurl.;

2): "BW. 10118, I" ME. III, 339 zu streichen;

3): eine dünne Schicht bzw. ein Häutchen auf einer Flüssigkeit
(mit ê) Lubn., Saikava: virs šķidras putras ruodas plẽne Lems. ūdenim (linu mārkam) var būt p. ("netīrumu kārta") AP. (mit ẽ), Linden in Livl. (mit ê). pienam var būt plẽne Schwitten. vȩ̄dȩru satur pavēderes plẽne ("plēve") AP. nuo... lupatām iesāka griezt tādas asiņu aizsienamās plēnes Kaudz. Izjurieši 313; ‡

6) Demin. plẽnīte Karls. "ādiņa"; ‡

7) Plur. plēnes, Trümmer, Schutt
Diet.

Avots: EH II, 293

plẽne Ekau, Tr.,

1) plêne ² Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"

2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;

3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;

4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;

5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė̕nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).

Avots: ME III, 339

uzplène ² Meiran, = uzplēve.

Avots: ME IV, 366

pẽ̦rsla Tr., Wolmarshof, Selg., pḕ̦rsla Jürg., C., PS., Nötk., Peb., Arrasch, pê̦rsla ² Salis,

1) = pārsla: ziemel[i]s ārā sniega pē̦rslas ārda Aps. Jē̦kabs Ubags 33, Kl., Gr.-Buschhof;

2) "plēnes, kuŗas paliek krāsnī pēc uogļu izdeg šānas, kamē̦r vēl nesairst pe̦lnuos" Mar. uguns pē̦rsla "eine Feuerflocke" Kreuzb. sade̦gušu salmu pē̦rslas vējš ne̦s pa gaisu Erlaa.

Avots: ME III, 210

pìeplakt, sich (an etwas) audrücken, sich zusammendrücken, zusammenkauern: stiprais spiež nespēcīguo pieplakt pie zemes. kas tur tāļumā paceļas, pie pašas debess malas pieplacis? Vēr. II, 1289. jumti kâ pieplakuši zem mīkstās sniega kārtas Vēr. II, 527. kad liesma drusku pieplaka, baltas plēnes nāca zemē Vēr. I, 1156. luopiņi trīsē̦dami piepluok Vēr. II, 1397. - Refl. -tiês, platt auf piẽpeši, pìepêši ² Kr., pìepèši ² Adsel, piẽpêši, piepieši MSiI., piẽpeži, piẽpêži C., N.-Peb., Lis., Behnen, Bauske, Ahs., Wandsen, plötzlich; sehr eilig U.: pe̦lus, kuo viesulis piepeši izputina Glück Hiob 21, 18. piepeži viens nuo viņiem ieteicies... LP. VII, 892. Älter ist wohl die Aussprache mit š, vgl. piepētība, piepētīgs und pēši ( s˙dies); zum ž aus š s. Le. Gr. § 119a. Ursprünglich also etwa wie la. appetēns -hinstrebend, losgehend auf, woraus "eilig"; das kurze e kann entweder (z. B. in Ruj. und Salis) aus ē gekürzt sein, oder aber die alte Wurzelkürze fortsetzen; im letztem Falle könnte das ē aus pēši bezogen sein. die Erde fallen L. Subst. pìeplakums, die Plattheit, Plattgedrückfheit: zemes pieplakums MWM. IX, 373.

Avots: ME III, 279, 280

‡ pleînes ² Popen n. FBR. XVI, 113 "plēnes".

Avots: EH II, 290

plȩ̄naîns, ‡

3) mit Flockasche
(plēnes) bedeckt; plēnaina ("izdȩgusi balta") uogle Irmlau; ‡

4) "?": (nuora) izbeidzās krastu sulīgā zaļumā vai arī plȩ̄nainajā sarkanumā Vanagu ligzda 253.

Avots: EH II, 293

plēnêt, -u, -ẽju,

1) plẽnêt Jürg., Kursiten, Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Neuenb., Behnen, Bauske, glimmen, schwelen; lodern
Dr.: plē̦nuoša uogle JR. IV, 191. tvīksmains sārtums plēnēja pār sē̦ri skaistuo vaigu Stari II, 197;

2) plẽnêt Grünh., ohne Unterbrechung irgend wohin schauen :
viņš visu rītu plēn uz tuo pusi vai pie luoga un gaida kaut kuo Grünh.;

3) plẽnêt N.-Peb. (prs. plẽnẽju), (unnütz) warten, quienen:
Sprw. plēn un gaida kâ lapsa uz baluožiem Alksnis-Zundulis. dirnē, plēnē kruogā un saldē zirgus Etn. l, 7. Refl. "tiês,

l) "?" : acu priekšā plēnējas tikai nenuoteiktas krāsas A. v. J. 1899, S. 248;

2) sich mit plēnes 1 bedecken Lennew., (mit ẽ) Sessau: uogles izdzisdamas plēnējas.

Avots: ME III, 339

I plēns: plḕns ² , -s Oknist, Warkl., = plẽne 1; plēnis vien palikušas. plēnis (Var.: plēnes, pȩ̄rslas) bira... namiņā BW. 10118, 1 var. Demin. plēntiņa (ME. III, 339, unter plẽne 3), plḕnteņa ² Warkl.: ziepju plēntiņai Jauns. B. grm. ³ I, 17.

Avots: EH II, 293

plēņš od. *plēnis "?": salmi de̦g gaiši, pēc pāliek plēņi (= plēnes 1 ?) Mācītāja meita 21.

Avots: ME III, 340

plentiņas (Demin.), die Flockasche: (pilīte) zilām gunīm sade̦guse. kur palika tās plentiņas? dieva vistas izkasušas BW. 33494, 2 (infl.). Wohl aus plēntiņas als ein Deminutiv zu plēne 1.

Avots: ME III, 336

plêve (li. plėvė̃ "dünne Haut") Serbigal, Preili, Nerft, PS., C., Lis., Kreuzb., Jürg., Gr.-Buschhof, Kr., Saikava, plève Wolm.,. N.-Peb., Neuenb., plêve ² Lautb., Kandau, Selg., Bauske, Gr.-Essern; Dond., Wandsen, Dunika, Zögenhof, Widdrisch, Ruj., Līn., Bl., plẽve (?) AP., plève ² KL, Heidenfeld, Bers., Sessw., Selsau, auch plē̦vs U.,

1) plêve ² Salis, ein dünnes Häutchen (z. B. über der Milch, am Fleische)
U.: nu Annelei kâ plēve nuovēlās nuo acīm JK. bungu plēve, das Trommelfell Dr.;

2) dünnes, durchsichtiges Zeug
Seew. n. U.;

3) eine Narbe
Depkin n. U.;

4) Flockasche
U.; plẽve, ein Feuerfunke in der Luft Salis. In der Bed. 4 wohl zu plēne 1; sonst wohl zu slav. plěva "Häutchen" und le. plēne 3 (s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. II, 59), während Būga KSn. I, 276 (s. auch Persson Beitr. 226 f. und 750) balt. plēvē nebst gr. ἐπίπλοος "Netz über den Gedärmen" als "das Schwimmende" zu le. plevinât usw. stellt.

Kļūdu labojums:
plẽve (?) AP. = plēve AP.

Avots: ME III, 342

plēvnas, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēvnas (Var.: plēnes) bira Daugavā BW. 33724, 4 var. Wenn zuverlässig, wohl aus *plēvinas gekürzt.

Avots: ME III, 342

uzplēnêt,

1) aufglimmen:
uogles uzplēnēja Ramkau;

2) sich bilden auf (von der weissen Asche auf Kohlen):
uoglēm uzplēnējušas baltas plēnes Nigr.

Avots: ME IV, 366