plīskāt

plĩskât, -āju.

1) plĩskât, mit einer Rute prügeln
Ruj.;

2) saufen:
dzeŗam, brāļi. plīskājam ve̦cu miežu alutiņu; lai plīskāja ("?") kumeliņi pa ce̦lmāju līdumiņu ! BW. 19604 var. Refl. plĩskâtiês "sich umhertreiben sich prügeln, saufen (intr.)" Ruj. Vgl. plīckāt.

Avots: ME III, 348