puotĩte,

1) puõtĩte Karls., Wolm., der Knöchel am Fusse
U., Sinolen, Adleenen: ja kumeļam starpa starp puotīti un nagu ir lieta, tad viņš būs liels zirgs Etn. II, 121;

2) ein Buckel
U. - Wohl zu piête (s. dies und Lewy PBrB. XXXII, 1432).

Avots: ME III, 460

puotīte,

2): tev bij [vaiņaks] ze̦lta puotītēm (Var.: buortītēm) BW. 33971, 2 var.

Avots: EH II, 347