pretinieks

pretiniẽks, pretniẽks, preteniẽks, pretimnieks PlKur.,

1) der Gegner, Widersacher:
Sprw. tam vairāk pretinieku nekâ matu uz galvas. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs! pretenieks, ein Widerspenstiger Sackenhausen;

2) wer gleichen Schlages, von gleichem Werte ist:
es šim zirgam pretinieku nemāku atrast, ich kann kein Pferd gleichen Schlages, gleicher Güte finden U. muļķīša kumeļam visā stallī nav ne˙viena pretinieka, ne izskatā, ne skriešanā. pirtī, tur mans ve̦ctē̦vs varbūt tam tu būsi pretinieks LP. VI, 445;

3) kas tai meitai bija pretinieks? mit wem hat es das (verführte, geschwängerte) Mädchen zu tun gehabt?
U.

Avots: ME III, 387