Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pretinieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pretinieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

pretinieks

pretiniẽks, pretniẽks, preteniẽks, pretimnieks PlKur.,

1) der Gegner, Widersacher:
Sprw. tam vairāk pretinieku nekâ matu uz galvas. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs! pretenieks, ein Widerspenstiger Sackenhausen;

2) wer gleichen Schlages, von gleichem Werte ist:
es šim zirgam pretinieku nemāku atrast, ich kann kein Pferd gleichen Schlages, gleicher Güte finden U. muļķīša kumeļam visā stallī nav ne˙viena pretinieka, ne izskatā, ne skriešanā. pirtī, tur mans ve̦ctē̦vs varbūt tam tu būsi pretinieks LP. VI, 445;

3) kas tai meitai bija pretinieks? mit wem hat es das (verführte, geschwängerte) Mädchen zu tun gehabt?
U.

Avots: ME III, 387

Šķirkļa skaidrojumā (4)

karstputra

kar̂stputra, comm., kar̂stputriņš Kand., kar̂stputris, kar̂stputriķis, kar̂sta putra od. kar̂stas putras strēbējs, der Hitzkopf Bers. n. A. XVI, 476, Vēr. II, 600: mans pretinieks ir īsts karsta putra Grünh., Frauenb.

Avots: ME II, 164

patrāpīt

[patrãpît, treffend verstehen: viņš taisni tâ patrāpa atnākt, kad mums gaļa vārīta Nigr. Refl. -tiês, sich treffen, zuteil werden: viņam patrāpījās labs pretinieks.]

Avots: ME III, 123

roja

rùoja ² ,

1): zvēŗiem r. Zbiór XVIII, 447. kaķiem martā rùojas ² laiks Sonnaxt. čūskas iet ruojā ebenda. iet rùoju ² rùojām ² ebenda, in einem wirren Haufen hintereinander gehen;
‡

2) ruojā iet "pīties":ja kādam minē̦tā "Gesangschule"
pazīstama, un tas tuomē̦r ciparu pretinieks, tad par tādu ciparu nievātāju tik vienīgi var sacīt: tas iet vēl ļuoti ruojā (pinas) ... ar gara kūtrību ... Balt. Vēstn. 1869, № 82.

Avots: EH II, 391

valšķīgs

val˜šķîgs C., valˆšķîgs, valšķîgs U., vaļšķîgs Veselis Daugava I, 425, val˜kšķîgs Frauenb., falsch, betrügerisch, heuchlerisch: valšķīgs pretinieks A. XX, 131. valšķīgā balsī lūgt Sadz. viļņi 171. vaļšķīgi smīnē̦dams A. XI, 105. viņas acis valšķīgi spridzēja Deglavs Rīga II, 1, 310. viņš valšķīgi runāja A. XX, 567. tie vaļšķīgi grē̦kā veduot Poruk V, 105.

Avots: ME IV, 460