pràtîgs (li. protìngas "verständig"),

1) verstāndig:
Sprw. prātīgs pane̦s neprātnieku. paēd labi, strādā prātīgi! Kav.;

2) vorsichtig
U., Salis.

Avots: ME III, 380

pràtîgs: "gudrs" Auleja, Orellen.

Avots: EH II, 314