Paplašinātā meklēšana

ârpràtîgs, wahnsinnig, unvernüftig: ārprātīgs cilvē̦ks; ārprātīgas duomas.

Avots: ME I, 243

aspràtîgs, scharfsinnig: asprātīgs cilvē̦ks; asprātīgi runāt, spriest.

Avots: ME I, 144

aûgstpràtîgs, hochmütig, dünkelhaft: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 217

aušprâtîgs, albern MWM. VII, 184.

Avots: ME I, 230

bezpràtîgs, unvernünftig: cilvē̦ks, suolis. mēs alkstam pēc bezprātīgām tālēm Stari II, 453.

Avots: ME I, 285

brĩvpràtîgs,

1) freiwillig:
brīvprātīgi, aiz iekšējas dziņas kuo darīt Rainis; brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

2) freisinnig, liberal:
brīvprātīgā partija *.

Avots: ME I, 336

ciêtpràtîgs, unbussfertig: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 396

[dràugpràtîgs ,* freundschaftlich Wid.]

Avots: ME I, 492

‡ divprātîgs Stender Deutsch-lett. Wrtb., wankelmütig, zweifelhaft.

Avots: EH I, 323

druôšprâtîgs ^2, tapfer Ahs.

Avots: ME I, 508

gùodpratîgs, bescheiden, anständig, der sich zu benehmen weiss.

Avots: ME I, 690

gùodpràtîgs, ehrenhaft: izturies pret viņu guodprātīgi Rainis.

Avots: ME I, 690

ieprātîgs, verständig Spr.

Avots: ME II, 53

‡ izpratîgs, verständig: Marija bij juo mundra un izpratīga Pēt. Av. 1, 54.

Avots: EH I, 474

jàutrpràtîgs ,* munter, frohsinnig: jautrprātīgs, attapīga Plūd.

Avots: ME II, 104

‡ kar̂stprātîgs M. 518, reizbar.

Avots: EH I, 590

labpràtîgs,

2): schon
Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 282).

Avots: EH I, 710

labpràtîgs,

1) wohlgesinnt, gütig:
parādās labprātīgais dievs SDP. VI, 48;

2) willig, freiwillig:
labprātīgie ugunsdzēsēji, freiwillige Feuerwehr.

Avots: ME II, 396

ļaũnpràtis, der Boswillige, Tückische.

Avots: ME II, 532

ļaũnpràtîgs, böswillig, tückisch: ļaunprātīgs cilvē̦ks, nuoduoms.

Avots: ME II, 532

lḕ̦npràtîgs, sanftmütig, langmütig: stāstāja pasmaidīja lē̦nprātīgā garā RSk. II, 129.

Avots: ME II, 460

‡ lēņprātīgs Strods Par. vōrdn. 104, = lè̦npràrîgs.

Avots: EH I, 738

lẽ̦tpràtîgs: auch Lng.

Avots: EH I, 739

lẽ̦tpràtîgs, leichtsinnig: lē̦tprātīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 463

liegpràtîgs: mit iê ² Ahs.; Adv. liegprātīgi Dünsb. Trīs romant. gadīj. 152.

Avots: EH I, 752

liegpràtîgs, leichtsinnig: liegprātīgs cilvē̦ks tāļu netiek Ahs.

Avots: ME II, 493

liẽlpràtîgs, auf Grosses denkend, nach Grossem strebend U.

Avots: ME II, 500

mazpràtîgs: geistesarm Diet.

Avots: EH I, 788

mazpràtîgs, blödsinnig: mazprātīgs cilvē̦ks nesajē̦dz, kuo viņš dara Ahs.

Avots: ME II, 573

miêrpràtîgs ,* die friedfertigkeit, friedliche gesinnung.

Avots: ME II, 654

miêrpràtîgs ,* friedfertig, friedliebend.

Avots: ME II, 654

mīlprātîgs: auch (mit ĩ ) Frauenb.

Avots: EH I, 822

[mīlprātîgs Wid., wohlwollend.]

Avots: ME II, 645

[nelabpràtîgs, unfreiwilig.]

Avots: ME II, 719

nepràtîgs, unvernüftig, unverständig, unsinnig, absurd: tu jau runā pa˙visam neprātīgi.

Avots: ME II, 728

[neviênpràtîgs, uneinig.]

Avots: ME II, 740

[papràtîgs, ziemlich vernünftig: p. puika.]

Avots: ME III, 83

‡ pãrprātîgs, übermütig (?): cik le̦pni un pārprātīgi tie katuoļi! Fr. Mekons Parīzes asinskāzas 8.

Avots: EH XIII, 208

pašpràtîgs,*

1) eigensinnig:
viesis teica drusku pašprātīgi Kaudz. urdziņa laužas pašprātīgi taisni šķē̦rsām pāri lielceļam Balss;

[2) eingebildet, dünkelhaft
Salis].

Avots: ME III, 116

pil˜npràtîgs, bei vollem Verstande: tas nav pillprātzgs cilvē̦ks, kas tâ dara Ahs. n. RKr. XVII; 46.

Avots: ME III, 216

plânpràtîgs, schwachköpfig, schwachsinnig.

Avots: ME III, 330

pràtîgs (li. protìngas "verständig"),

1) verstāndig:
Sprw. prātīgs pane̦s neprātnieku. paēd labi, strādā prātīgi! Kav.;

2) vorsichtig
U., Salis.

Avots: ME III, 380

pretprātîgs* Mag. IV, 2, 136, absurd.

Avots: ME III, 389

pusârpràtîgs, halbwahnsinnig.

Avots: ME III, 423

saprātîgs, verständig: saprātīga rīcība A. v. J. 1901, S. 112, saprātīgs zemkuopis MWM. XI, 197. tuo... vaduoņi izpildīja saprātīgi un apzinīgi R. Sk. II, 88.

Avots: ME II, 707

tàisnpràtîgs, rechtschaffen, gerecht: nabags bijis taisnprātīgāks par mācītāju LP. VII, 1, 1218. gan asi, bet ļuoti taisnprātīgi Deglavs Rīga II, 1, 120.

Avots: ME IV, 125

tĩšpràtîgs, = tīšs: tīšprātīgs sagruozījums RA.

Avots: ME IV, 205

vâjpràtîgs, schwachsinnig.

Avots: ME IV, 493

vìeglprràtîgs, leichtsinnig: uzņēmi šās svešās te̦kas vieglprātīgi Kaudz. M. 57.

Avots: ME IV, 654

viênpràtîgs, einmütig L., gleicher Meinung U.; Adv. viênpràtîgi, einstimmig U.

Avots: ME IV, 663

žẽ̦lpràtîgs, = žẽlsir̂dîgs: grēfiene bij žē̦lprātīga Sadz. viļņi 15.

Avots: ME IV, 806

àisît ^2, -u, -ĩju, die Zähne zeigen, grinsen: suns aisīja zuobus uz kuošanu Tirs., Birsen. Refl. -tiês, albern, albern lachen: paliec tak prātīgs; beidz aisīties! Mar. RKr. XV, 104, Druw. [Zu li. áiškus "deutlich"? Oder zu atiezt (s. dieses), sei es mit alter Variation zwischen Tenuis und Media im Wurzelauslaut, oder indem -zt als altes st aufgefasst wurde?]

Avots: ME I, 14

bītnieks, Pfuscher, der nicht zur Zunft gehort Riga St., L.: (prātīgs strādnieks) visur guodā pastāvēs, kur bītnieks..., kas amatu nepruot un visu amatu samaitā, kaunā paliek A., St. Scheinbar zu bīte 3.

Avots: ME I, 305

ciekam, ciekams, wie lange, während: [esi labprātīgs... pretiniekam drīz, ciekams tu vēl ar viņu virs ceļa esi Glück Matth. 5, 25. nāce prieksteŗa puisis, ciekams (jetzt: kamē̦r) gaļa vira I Sam. 2, 13. es nākšu pār viņu, ciekams (jetzt: kad) viņš piekusis II Sam. 17, 2. - Wohl ein alter instr. pl. fem. g. und in diesem Fall mit ā zu sprechen].

Avots: ME I, 392

elberis: "aplamis, nenuoteikts, vieglprātīgs cilvē̦ks" Saikava (mit èl ² ).

Avots: EH I, 367

I gaîķis ² : "aušīgs, vieglprātīgs, pārspīlē̦ts cilvē̦ks! Hasenpot.

Avots: EH I, 376

ieduoms, = ieduoma: bezprātīgs ieduoms Konv. ² 2224. nuo tā ieduoma vien tik drūmi vīram palicis ap sirdi LP. VII, 1134.

Avots: ME II, 12

izduõma, izduõmãjums, izduõms, Erdichtung, Erfindung: tās ir tukšas te̦nkas un izduomas MWM. tas prātīgs izduoms Seibolt. tādu smalku izduomu tev jau vis+maz viens ve̦se̦ls ve̦zums A. XVIII, 313.

Avots: ME I, 730

pamẽklis (unter pamēglis): auch ("?") BW. 252181, 2;: auch Dunika; "pārgalvīgs, neprātīgs cilvē̦ks" Iw.; ein Schimpfname Hasenp.; ein ausgelassenes Kind od. ein solches Füllen NB.

Avots: EH II, 156

pil˜ns,

1): cilvē̦ku tik p., ka ir pamaisīt nevar Fest. lai puškuojas mātes meitas ar pilnām maguonēm BW. 4621, 2. "zaķis iesācis vilkt pilnā vējā" ME. III, 216 zu verbessern in "Līpiņš [= zaķis] bij pilnajā ("?") vējā jau iesācis vilkt [= dziedāt], cik nabags vien spēja";

4): viņš vai(r) nav p. (= pilnprātīgs) Seyershof. Subst. pilnums,

1): nāks miers un p., cilvē̦kiem labs prāts Rainis Tālas noskaņas ⁷ 57. šuogad nav tas klēts p. Seyershof. viens mut[e]s-p. vēl bij palicis bļuodiņā ķīselis ebenda. (als Massbezeichnung)
vienu spaiņa pinumu ūdens uzlēja virsū ebenda. pāri pann[u] pinumu iztaukšēja zirņus ebenda; ‡

2) tu dabūsi mugar[a]s pilnumus (Schläge, Prügel)
vie[n], vairāk ne˙kuo Seyershof.

Avots: EH XIII, 232

pretīb(e)nieks "widerwärtiger", der Feind Manz. Lettus: esi labprātīgs tavam pretībniekam! Manz. Post.

Avots: ME III, 388

pretīb(e)nieks "widerwärtiger", der Feind Manz. Lettus: esi labprātīgs tavam pretībniekam! Manz. Post.

Avots: ME III, 388

‡ šol˜derīgs Seyershof "nenuoteikts, vieglprātīgs": viņš tāds š., - suola un nepilda.

Avots: EH II, 654

tē̦vs (li. tė´vas),

1) der Vater; ein alter Mann:
Sprw. kas tē̦vam neklausa, klausa mežam RKr. VI, 900, kas tē̦vam neklausa, neklausa pat ve̦lnam JK. II, 600. tē̦vs, māmiņa bargi rājā BW. 18682, 1 var. atstāj[u] savu tē̦vs māmiņu (Var.: tē̦vu, māmuliņu) 23002, 4 var, ak tu dievs, ak tu tē̦vs! 24745. bez tē̦va ziņas LP. III, 50. vai tavs tē̦vs ar tik gudrs ir? fragt man ein Kind, das mit Erwachsenen zu streiten pflegt Etn. IV, 77. tas ne˙maz vēl tē̦vā nav, der ist noch ganz jung LP. IV, 120. nāc jel ar tē̦va kājām! komm schneller! Kav. kad tevi tē̦vs laukā! Kav. audžu tē̦vs LP. II, 26, der Pflegevater, Stiefvater. ceļa tē̦vs Br. 227 "?". de̦be̦su tē̦vs, der himmlische Vater: dievs, de̦be̦su tē̦vs Br. 79. Jāņa tē̦vs, der Gastgeber bei der Johannisfeier, den die Feiernden (Jāņa bē̦rni) besingen (aplīguo). Juodu tē̦vs Br. 48, kakta tē̦vs, = meža t.: nāc nākdams, kakta (Var.: meža) tē̦vs, kuo tik ilgi kavējies? man sunīši piekusuši, pašam ēst gribējās BW. 30489, maizes tē̦vs,

a) der Versorger, Brotgeber, Arbeitsgeber;

b) ein Bettler, der mit dem Sack umhergeht und um Brot bettelt
Nigr. mājas t., der Hausvater: brūte apdāvināja mājas tē̦vu un māti BW. III, 1, 63. Mārtiņu t. Konv. ² 2641, ein Alter, der zu Martini verkleidet mit einem Säckchen umhergeht und Spenden sammelt, meža t. BW. 2675; 13646, 24, LP. VII, 900, Lautb. Mag. XX, 2, 185, ein Waldgeist. neguoda t. Br. 405, die Schlange. panāksnieku t., der Führer des Brautgefolges (panāksnieki): panāksnieku vaduoni sauc panāksnieku tē̦vu (brūtes brālis vai cits rads) N.-Bartau n. RKr. XVI, 101. pātaru t.,

a) der Beichtvater
L. (n. U. nicht gewöhnlich);

b) ein Heiligenfresser
Ruj. n. U. (unter pātari). pulka t., = vedēju t.: vēdēja tē̦vs, saukts arī pulka tē̦vs RKr. XI, 96. sugas t., der Fortpflanzer der Art: vilks e̦suot prātīgs vīrs, sugas tē̦va nekuožuot, ka pašam pēclaikā gaļas nepietrūkstuot Upīte Medn. laiki 6. svē̦tais t. A. v. J. 1897, S. 656, der Pabst. talkas t., der Leiter der talka I: lai nāk pats talkas tē̦vs BW. 28408. tē̦vi, die Eltern (Parallelen dazu bei Hujer LF. XLVIII, 112). tē̦vu tē̦vi, die Vorfahren; tē̦vu tē̦vu māja, das Gefängnis (scherzweise) Peb. n. U. ve̦cais tē̦vs,

a) der Grossvater:
Sprw. runā kā ve̦cais tē̦vs, dara kā mazais bē̦rns RKr. VI, 901;

b) ve̦cais (ve̦cs U.) tē̦vs rūc (baras U., Salis), es donnert (in der Kindersprache)
Mag. XIII, 2, 49. vedēju (vedēja) t., der Führer der vedēji, der Hochzeitsgäste des Bräutigams: vedēju vaduoni sauc vedēju tē̦vu . . ., tam jāve̦d brūti un brūtgānu uz baznīcu RKr. XVI, 101 (aus N.-Bartau). kāzu zuobe̦nu kāzās nesis vedēja tē̦vs RKr. XI, 96. viesu t., der Führer der (Hochzeits)gäste: abi viesu tē̦vi (nuo brūtgāna un brūtes puses) un abi jaunie ļaudis saduodas... ruokas RKr. XVI, 93;

2) rudzu tē̦vs, das Mutterkorn (secale cornutum):
vis˙vairāk me̦lnuo graudu jeb rudzu tē̦vu ir pabirēs B. Vēstn.; linu tē̦vs, eine Flachspflanze mit flachem, bandartigem Stengel;

3) der Steven
U., Bielenstein Holzb. 607, 631. Wahrscheinlich nebst apr. thewis "Vatersbruder" Weiterbildung (nach dem Muster von Wörtern wie lat. avus "Grossvater", apr. awis "Oheim") eines (in av. tā noch vortiegenden?) Lallworts *tē (vgl. das Lallwort mā bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 221), s. Trautmann Apr. Spr. 448 f. Dass hier vor t- ein p- (vgl. av. ptā "Vater") geschwunden sei, was J. Schmidt KZ. XXV, 34, Bartholomae Grdr. d. iran. Phil. I, 33, Meillet MSL. XX, 288 und Hirt Indog. Gramm. I, 259 annehmen möchten, ist weder notwendig, noch nachweisbar, und der Vokalismus von apr. tāws "Vater" (das auf ein Lallwort *tā weist) befürwortet nicht eine solche Annahme; dies gilt auch von der durch Fick Wrtb. I ⁴ , 445 und Prellwitz Wrtb.2 446 vertretenen Etymologie. In der Bed. 3 ist es nebst tẽviņš 9 eine Umbildung von d. Steven.

Avots: ME IV, 177, 178

tùmsuonîgs,* ungebildet, der Bildung abhold, verfinstert: nuoziedzīgs, ļaunprātīgs un tumsuonīgs Duomas I, 558.

Avots: ME IV, 263