pudūc

pu˙dūc! pu˙dūkš! Interj. zur Bezeichnung einer plötzlichen und schnellen Bewegung: zē̦ns, ne vārda neteicis, bij pu˙dūc! pa durvīm laukā Vīt. 30. kaķis, kâ šauts, pu˙dūc! pa vaļīnām durvīm laukā ebenda 40. te zaķis pu˙dūkš! stāvu zemē Plūd.

Avots: ME III, 402