pukšķinât,

1) pochen, klopfen:
sirds krūtīs pukšķina Plūd. Liv. II, 348;

2) knurren, brummen, murmeln (von alten Menschen)
Spr.;

3) pukšinât "langsam und leise arbeiten, wie alte Menschen zu tun pflegen"
Druw. n. RKr. XVII, 74. Vgl. etwa paũkšķêt.

Avots: ME III, 404, 405

pukšķinât, ‡

4) "?": zaķīt[i]s līda līdumiņu ... ir vēzīt[i]s pukšķināja, sav[u] arklīti taisīdams BW. 2314.

Avots: EH II, 322