punga,

1) = punguors: pungas pēc ir tīrumā nelāga aršana Vīt.;

2) pùnga ² "jem., der sich vollgegessen hat"
Vidsmuiža;

3) "pumpa, uzpampums"; eine Blase, Beule
(mit uñ) Ruj.

Avots: ME III, 413

punga, ‡

4) eine kleine Bucht (?):
jūrmalā bradā gar pungu A. Jansons; ‡

5) ein Weiher
Segew.

Avots: EH II, 325