Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'puogāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'puogāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (10)
glaudīt
glaũdît [Dond., Nigr., N. - Bartau, Līn., Pl., Tr., Neuenb., Arrasch, Segew., Salis, Ruj., glàudît Serbigal, AP., C., PS., Trik., Jürg.], - u, - īju, bei L. u. St. auch glaudāt, glaudēt, tr.,
1) streichen, liebkosen:
ar vienu ruoku glaudīt, ar uotru plūkt (sist). gludu, gludu galvu glaudu BW. 14088, 1. tev galviņa neglaudīta 8087;
2) vom Gesang der Nachtigall:
puogāt, svilpuot, skanēt, klukstēt, līguot, glaudēt St. Refl. - tiês [li. glaudýtis "ласкаться"],
1) sich streicheln, sich schniegeln und bügeln:
aiziet diena glauduoties (Var.: glaužuoties) BW. 11143. glaudās kâ kaķis;
2) sich schmeicheln, anschmiegen, zärtlich tun:
ne tā mana līgaviņa, kuŗa klāt glaudījās BW. 11341. kâ gar mani glaudījies 9331. māte nemīlēja, kad ap tuo glaudījās Baltpurv. Agrā rītā 10. Subst. glaudîtãjs, der Schmeichler; wer streichelt, liebkost: man ir sava glaudītāja (Var.: glaudējiņa) BW. 11502. Zu glaust.
Kļūdu labojums:
streichen = streicheln, glätten
Avots: ME I, 622
1) streichen, liebkosen:
ar vienu ruoku glaudīt, ar uotru plūkt (sist). gludu, gludu galvu glaudu BW. 14088, 1. tev galviņa neglaudīta 8087;
2) vom Gesang der Nachtigall:
puogāt, svilpuot, skanēt, klukstēt, līguot, glaudēt St. Refl. - tiês [li. glaudýtis "ласкаться"],
1) sich streicheln, sich schniegeln und bügeln:
aiziet diena glauduoties (Var.: glaužuoties) BW. 11143. glaudās kâ kaķis;
2) sich schmeicheln, anschmiegen, zärtlich tun:
ne tā mana līgaviņa, kuŗa klāt glaudījās BW. 11341. kâ gar mani glaudījies 9331. māte nemīlēja, kad ap tuo glaudījās Baltpurv. Agrā rītā 10. Subst. glaudîtãjs, der Schmeichler; wer streichelt, liebkost: man ir sava glaudītāja (Var.: glaudējiņa) BW. 11502. Zu glaust.
Kļūdu labojums:
streichen = streicheln, glätten
Avots: ME I, 622
lejš
lejš, niedrig gelegen: mums tā zeme lejāka Sudr. E. rāceņi brangi auguši, bet lejās vietās pa lielākai daļai nuoslīkuši B. Vēstn. [lejš lauks Lis., Bers.] Der Komparativ lejâk(i), mehr nach unten, mehr unten, tiefer, tiefer im Tale: īsi svārciņi, kas lejāk par krūtīm neļāvās sapuogāties Saul. es lejāk satiku jaunekļus R. Sk. II, 107.
Avots: ME II, 447
Avots: ME II, 447
mekst
nopogāt
‡ nùopuõgât, ‡
2) mit vielen Knöpfen versehen:
brālīša līgaviņa ar puogām nuopuogāta: priekšā puogas, mugurā Tdz. 45132; ‡
3) eine Weile schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
kad aizvede bārinīti, lakstīgala nuopuogāja Tdz. 38518. Refl. -tiês, ‡
2) = ‡ appuõgâtiês.
Avots: EH II, 79
2) mit vielen Knöpfen versehen:
brālīša līgaviņa ar puogām nuopuogāta: priekšā puogas, mugurā Tdz. 45132; ‡
3) eine Weile schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
kad aizvede bārinīti, lakstīgala nuopuogāja Tdz. 38518. Refl. -tiês, ‡
2) = ‡ appuõgâtiês.
Avots: EH II, 79
pogāt
puõgât,
3): lakstīgala puogā purva maliņā BW. 3180 var.; ‡
4) prügeln
(die Bed. erschlossen aus izpuogât): puogāts tavs arājiņš, puogās tavu muguriņu Tdz. 49265 (ähnlich 45722 und 58004).
Avots: EH II, 346
3): lakstīgala puogā purva maliņā BW. 3180 var.; ‡
4) prügeln
(die Bed. erschlossen aus izpuogât): puogāts tavs arājiņš, puogās tavu muguriņu Tdz. 49265 (ähnlich 45722 und 58004).
Avots: EH II, 346
pogāt
puõgât, -ãju, puõguôt,
1) knöpfen:
bē̦rni puoguo svārciņus vaļām A. Upītis;
2) schellen, mit der Schelle klingeln
St.;
3) schlagen (von der Nachtigail):
lakstīgalas balss apzīmēšanai ir divi .. vārdi - puogāt un sist Etn. II, 51. jaukā vasaras dienā lakstīgala puogāja LP. VI, 284, lakstīgala nuoklausījusies gāna dziesmas, tādēļ tā tik jauki māk upmalās puogāt ebenda 243. Refl. -tiês, sich (zu)knöpfen: Trīnīte, še nākdama, puodziņās puogājās BW. 20657.
Avots: ME III, 455
1) knöpfen:
bē̦rni puoguo svārciņus vaļām A. Upītis;
2) schellen, mit der Schelle klingeln
St.;
3) schlagen (von der Nachtigail):
lakstīgalas balss apzīmēšanai ir divi .. vārdi - puogāt un sist Etn. II, 51. jaukā vasaras dienā lakstīgala puogāja LP. VI, 284, lakstīgala nuoklausījusies gāna dziesmas, tādēļ tā tik jauki māk upmalās puogāt ebenda 243. Refl. -tiês, sich (zu)knöpfen: Trīnīte, še nākdama, puodziņās puogājās BW. 20657.
Avots: ME III, 455
sakņotēties
‡ sakņuõtêtiês "sapuogāties" Nogallen; "sapuosties apģē̦rba ziņā (ieskaituot sapuogāšanuos)" Gold.
Avots: EH XVI, 418
Avots: EH XVI, 418
sapogāt
uzpogāt
uzpuõgât,
1) aufknöpfen:
vāģiem ādu uzpuogāt (knöpfend befestigen auf). svārkus augstāk uzpuogāt;
2) anziehen:
jaunus svārkus uzpuogāt Nigr.;
3) eine Zeitlang schlagen (von der Nachtigall):
lakstīgala uzpuogāja Golg.
Avots: ME IV, 370
1) aufknöpfen:
vāģiem ādu uzpuogāt (knöpfend befestigen auf). svārkus augstāk uzpuogāt;
2) anziehen:
jaunus svārkus uzpuogāt Nigr.;
3) eine Zeitlang schlagen (von der Nachtigall):
lakstīgala uzpuogāja Golg.
Avots: ME IV, 370